Brīnumainā zvaigzne

Zvaigzne, kas vadīja Austrumu gudros ceļā pie Jēzus, nav tikai teiksmains simbols. Astronomu prātus jau no seniem laikiem nodarbinājis Betlēmes zvaigznes jautājumus, un viņi centušies atrast dabas likumībās dibinātu pamatojumu šai debesu parādībai, jo par spīdekļa parādīšanos ap Kristus dzimšanas laiku liecinājuši arī tādi senie dokumenti, kuri ar Bībeles notikumiem nav bijuši saistīti.

Lai arī pilnīgas skaidrības par zvaigznes izcelsmi joprojām nav, tomēr ir radītas vairākas zinātniskas hipotēzes.

Parādība, kas senatne šķitusi esam zvaigzne, bijusi divu spožu planētu saplūsme. Tās nostājušās tik cieši blakus, ka izskatījušās kā viens spīdeklis. Aprēķināts, ka 3. gada p. kr. nogalē ļoti tuvu viens otram bijuši Jupiters un Venera. Abu planētu satuvošanās norisa Lauvas zvaigznājā blakus tā spožākajai zvaigznei Regulai. Vārds "regula" latīniski tulkojams kā "mazais ķēniņš", bet lauva ir simbols, kas bijis jūdu karogā. Iebilde pret šo teoriju ir fakts, ka tālaika astronomi ļoti labi pazina minētās planētas un diez vai to saplūšanu būtu uzskatījuši par jaunu zvaigzni.

Zvaigzne, kas virzījusies uz Betlēmi, bijusi komēta. Astro­nomu aprēķini liecina, ka 12. gadā pirms Kristus pie debesīm parādījusies Haleja komēta. Tā kā par Jēzus dzimšanas gadu absolūtas skaidrības nav, arī šī hipotēze nebūtu noraidāma.

Iespējams arī, ka Betlēmes zvaigzne bijusi komēta, kas nepieder pie periodiskajām ceļojošajām zvaigznēm. Izrauta no Oorta mākoņa, kas ir visu Saules sistēmas malā esošo komētu krātuve, tā parādījusies cilvēka redzamības leņķī un pēc tam atkal devusies bezgalīgajā Visumā.

Protams, ne visam pasaulē var atrast racionālu skaidrojumu. Tāpat kā mīlestību nevaram uzskatīt tikai par bioķīmisku impulsu virkni smadzenēs, tā arī Betlēmes zvaigzne var būt Dieva radīts brīnums - iracionāla parādība.

Brīnumainā zvaigzne

Pirmā svētku eglīte

Kad piedzima Kristus?

Ziemassvētku pastkartes vēsture