Maksis Bolligers - Reiz dzīvoja sieviete
Reiz dzīvoja sieviete, kuru cildināja par to, ka Ziemsvētkos viņa apdāvināja nabadzīgus bēmus.
Jau krietni pirms svētkiem viņa sāka cept raušus, lai pēc tam baznīcā silītes priekšā tos izdalītu. Brīnišķīgs aromāts piepildīja māju un bija jūtams pat uz ielas.
Rindās sakārtoti, rauši apklāja gareno galdu.
Šis skats pildīja saimnieces sirdi ar prieku un lepnumu.
Piepeši pie ārdurvīm kāds pieklauvēja. Ārpusē stāvēja kāds agrāk neredzēts bērns un lūdzoši uzlūkojas sievu.
Vai nevarētu vienu rausīti? - viņš jautāja. Sievai bija žēl jau tagad atdot vienu rausi.
Ko tu gan iedomājies! — viņa teica. — Ziemsvētki ir tikai parīt!
Ziemsvētki ir šodien, — bērns iebilda. Nu jā, viņš grib izblēdīt vienu no lieliskākajiem raušiem, pie sevis nodomāja sieva. Strupi noraidījusi bērnu, lai taisās tikai projām, viņa sāka iepakot raušus. Sievai ar raušiem ierodoties baznīcā, silītes priekšā satraukti stāvēja mācītājs un pērminderis. Silīte bija tukša.
Kad sieva atcerējās svešo bērnu un izbijās: vai tas būtu bijis Kristus bērns?
|