Lapsa māca vilku zvejot

Ziemassvētku pasakas

Noklausīties pasaku – ir viens no mīļākajiem bērnu priekam. Un Ziemassvētkos bērnam jāpastasta labu Ziemas pasaku.

Šajā sadaļā Jūs atradīsiet vislabākos Ziemassvētku stāstus.

Lapsa māca vilku zvejot

Reiz viens zvejnieks ved ragavās zivis no upes. Lapsa ceļmalā jūt zivju smaku, un viņai iekārojas zivju gaļas. Viņa aizskrien ar riņķi zvejniekam priekšā, nogulstas uz ceļa un izliekas par nosprāgušu. Zvejnieks tur piebrauc un redz: nosprāgusi lapsa. Viņš paņem lapsai pie astes, uzsviež uz vezuma un pārdomā: «Mājā varēs nomaukt ādu.»

Zvejnieks nu brauc priecīgs uz māju, bet lapsa tikai kārna zivis no vezuma laukā. Izsviedusi visas zivis, lapsa klusītēm nolec no vezuma un aizbēg. Zvejnieks pārbrauc mājā un grib palielīties par savu lielo lomu, bet paskatās ne vairs zivju, ne lapsas!

Nozagtās zivis lapsa savilkusi savā alā un sākusi alas priekšā ēst. Atnāk vilks un prasa, lai dodot šim ar'. Lapsa saka, lai ejot vien pats zvejot. Vilks žēlojas, ka šis jau zvejot nemākot. Lapsa pamāca: «Iebāz tik asti āliņģī un paturi labi ilgi, gan tad zivis pieķersies.»

Vilks, muļķis, arī visu notic, aiziet Uz āliņģi un iebāž asti aukstā ūdenī; bet nu sāk lieliski salt un vilkam iesalst aste ledū. Vilks sāk nejauki kaukt un lapsa arī līdz. Kaimiņu suņi, izdzirduši kaukšanu, skrien tūliņ šurp un brūk vilkam virsū, bet lapsa jau laikā ir aizmukusi uz mežu. Vilks tik ar varu dabū izraut pliku asti no ledus un aizbēg ar lielām pūlēm.

Mežā vilks sastop atkal lapsu un uzkliedz tai dusmīgi: «Nu es tev atdarīšu!» .

«Par manu labo sirdi!» lapsa atteic. «Es jau tev gāju palīgā un tiku pavisam sakosta. Tu vēl vari skriet, bet es tikko varu kājas pavilkt.»

Vilkam paliek lapsas žēl, un viņš prasa: «Vai es tev kā nevaru palīdzēt?»

«Žēlo nu tu mani, kā es tevi žēloju,» lapsa saka, «un aiznes mani uz alu!»

«Sēsties tad ar' man mugurā, var būt, ka vēl varu tevi aizvilkt.»

Lapsa nu sēdās vilkam mugurā, un vilks vaidēdams stiepa to uz alu. Vilkam mokoties, lapsa priecīgi iesaucās: «Kults nekultu nes, kults nekultu nes!»

Vilks kā neticēdams jautā: «Ko tu sacīji?»

Lapsa atbild: «Es jau teicu, ka nekults nes kultu.»

Pēc kāda brīža vilks jūt, ka kas silts notek gar viņa muguru. Vilks prasa: «Ko tu tur dari?»

«Man klājas pavisam slikti,» lapsa atbild.

Vilks arī tic un nes lapsu vēl jo rūpīgāki. Kad lapsa bija aiznesta, tad viņa priecīga ielīda savā siltā alā, bet vilkam ilgi bija jādziedē noplēstā aste un sakostie sani.