Ziemassvētku brīnums
Vai atceries tu to dienu,
Kad lēni, lēni krita sniegs?
Es sajutos mazlietiņ,
Es sajutos mazlietiņ
Tev apnicis un mazliet lieks.
Es sēdēju viens pats pie loga
Un vēros kaut kur debesīs,
Un skaitīju, cik pārslu,
Un skaitīju, cik pārslu
Šai naktī zemē nokritīs.
Brīnums, brīnums,
Ziemassvētku brīnums
Ienāca istabā mierīgs un balts.
Un notika liels brīnums,
To tagad grūti izstāstīt,
Es redzēju, kā zvaigzne,
Es redzēju, kā zvaigzne
Pie tavām kājām zemē krīt.
|