Scenārijs ziemassvētkiem

No portāla „Skolotājs" www.skolotais.lv

Darbojas: saimnieks, saimniece, daži saimes bērni, ķekatnieki.

Saimes ļaudis klāj galdu, galdā liek pupas, zirņus, pīrāgus, pēc tam, uzliek rotājumus. Tajā pašā laikā daži bērni skaita tautas dziesmas.

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā!
Nāc māsiņ ciemoties Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis.
Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Simtiņš nāca danča bērnu,
Cits bij liels, cits bij mazs.

Saimniece
Svētku galds uzklāts, gaidīsim ciemiņus.

Neliela klusuma pauze.
1.bērns
Ko mēs tā sēdēsim klusēdami, labāk uz-dziedāsim!
Dzied dziesmu.

Sudrabiņa lietiņš lija, kalado, kalado,
Ziemassvētku vakarā, kalado, kalado.
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu vizināja.
Ziemassvētku vakarāi
Ēdam dzīvu labībiņu.
Pūti, pūti ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, miežus,
Stallī bērus kumeliņus.
Kam tie tādi melni zirgi
Pie manāmi namdurvīm?
Ziemassvētku kumeliņi
Veda rudzus klētiņā.
Nu, tētiņi, Ziemassvētki Sēsties galda galiņā.
2.bērns -
Padziedājām, bet neviens vēl nenāk pie mums.
3.bērns, zēns –
Ko bēdājat! Var taču pazīlēt! Klausies, māsiņ! Kura meita grib iziet tautās, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jāuzstājas un jāiesaucas „Ū! Ū!" Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks brūtgāns. Pamēģini!
4.bērns izdara tā, kā teikts ticējumā, ierejas suns. Meitene priecīgi gavilē –
Suns rēja, suns rēja, es iziešu tautās!
3.bērns taisās ņemt zirņus, bet saimniece brīdinoši iesaucas –
Neņem, slikti būs! Ziemassvētku vakarā mazi bērni nedrīkst ēst zirņus, jo tad utis aug galvā!
l.bērns, zēns –
Vai citas māsiņas nezīlēs precinie-kus?
Meitenes korī atbild - Zīlēsim, zīlēsim!
l.bērns, zēns –
Klausieties! Jāuzsēžas uz slotas jāteniski. Šādi jāaizjāj uz cūku kūti. Jāpieklauvē pie sivēnmātes durvīm un jāsaka: „Labdien, cienmāt!" Ja cūka atrukšķ, tad nākamajā gadā izies tautās, ja klusē, tad nekā.
2.bērns –
Kur slota? Iešu pamēģināšu! Pieklauvē, cūka nerukšķ. Bēdīga velk slotu un saka - Nerukšķēja, vajadzēs palikt meitās.
Saimniece –
Ko tu bēdā? Tu jau esi visjaunākā! Gan jau pienāks tava kārta iet tautās!
5.bēras –
Iešu ari es! Varbūt man veiksies! Pieklauvē, cūka atrukšķ. Priecīga nāk un saka - Rukšķēja, rukšķēja! Es iziešu tautās! Ķekatnieki rībina.
1.bērns -
Kas tur rībina?
2.bērns -
Ķekatas nāk!
Ķekatas nāk dziedādami
Ķekatā, ļekatā,
Labvakaru jūsmājā!
Saņemati danču bērnus,
Neba mēs daudz bijām.
Ķekatā, ļekatā,
Lēksim kāļu dārziņā.
Lai aug kāļi, kāpostiņi
Apaļāmi galviņām.
Saimnieks –
Labvakar, labvakar! No kurienes jūs nākat?
1.ķekatnieks -
No tālām zemēm nākam.
Saimniece –
Kur ir tās jūsu zemes?
2.ķekatnieks –
Aiz trejdeviņām jūrām, aiz trejdeviņiem kalniem, aiz trejdeviņiem mežiem.
1 .bērns –
Kādas ir jūsu jūras?
3.ķekatnieks –
Dziļas kā baļļas un sāļas kā gurķu sālījums.
2.bērns -
Kādi tie meži?
4.ķekatnieks –
Biezi un lieli kā susekļi.
3.bērns -
Kādi tie kalni?
5.ķekatnieks –
Augsti kā gaiļa lakta:.
4.bērns -
Ko jūsu zemē ēd?
1.ķekatnieks –
Siseņu spārnus ēd un strebj gaisa putru.
5.bērns -
Kādus darbus jūsu zemē strādā?
2.ķekātnieks –
Tik esot tā darba, kā sist vēju.
Saimnieks –
Atbildēt gan jūs protat mutīgi. Redzēsim, kā būs ar dziedāšanu!
Sākas apdziedāšanās. Vienu pantu dzied saimes ļaudis, otru - ķekatnieki.
Nava lāga, nava lāga,
Mūsu ciema meitiņām:
Reti zobi, plata mute,
Smalka maize cauri birst.
Gari mati īss padoms
Jūsu saimes meitiņām,
Kaķi cepa, vistu slauca,
Kazu zīda patiltē.
Slinkas, slinkas kaimiņ meitas Par visāmi meitinām:
Ar cimdiemi govis slauca, Ar dakšāmi gultas tais.
Bagātas šīs saimes meitas
Viena pati karotīt;
I to pašu krancis nesa
Pa lodziņu istabā.
Slinkas, slinkas kaimiņ meitas
Karotītes nemazgāj.
Viena pati karotīte
Tā no suņiem aplaizīt.
Saimniekami slinkas meitas
Suni raida govis slaukt,
Suns iegāja laidarāi,
Asti vieni kustināj.
Dievs nedodi tādas meitas,
Kādas meitas kaimiņos:
Pus istabu izslaucīja,
Sviež ar slotu māmiņai.
Aiz kalniņa kazas brēca,
Puiši līdzi brēca ar;
Kā tiem līdzi nebrēkāti, Ja dziedāti nemācēj!
Kaimiņpuiši lielījāsi,
Zinām jūsu lielībiņ:
Vieni paši brūni svārki,
Rīgā ņemti parādā.
Zaķīts puišus nospārdīja
Ar pakaļas kājiņām;
Mēs gribējām glābti ieti
Aiz smiekliemi nevarēj.
Saimnieks - Mutīgi jūs arī uz dziedāšanu. Padejosim, lai būtu laba nākamā gada raža! Nākat visi klātesošie ar mums kopā!
Visi dzied un dejo Danco, lāci, danco lāci,
Saimeniece aizmaksās.
Šķiņķi gaļas, klaipu maizes,
Trīs pimberi piedevām.
Dancojati, ķekatiņas,
Istabiņas vidiņā.
Lai dancoja kazlēniņi
Namamātes laidarā.
Sagriežati, ķekatiņas,
Istabiņas vidiņā.
Lai sagrieza rudzi, mieži
Namatēva tīrumā.
Saimniece - Nu gan labi un jautri dancots! Ķekatas pelnījušas cienastu!
Uzcienā visus arpupām, zirņiem.
Ķekatnieki - Nāciet mums līdzi uz citām mājām! Jūs protat ķekatiski uzvesties!
Saimes ļaudis -Labprāt!
Visi aiziet dziedādami - Mēs nākam, mēs nākam, no tālām zemēm nākam...

Svētku ziemas pilī Ziemassvētku sarīkojums

Pelēkais namiņš

Scenārijs ziemassvētkiem

Ziemassvētkus sagaidot

Rūķis svečulējējs