Apdziedāšana N2

Seno latviešu tradīcija - apdziedāšana

Senāk latviešiem neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa bija maskotie gājieni, jeb iešana čigānos.

Maskās ļaudis mēģināja attēlot tos iedomātos garus, kurus gribēja atvairīt, vai kuru labvēlību vēlējās iegūt. Maskošanās notika gan cilvēkveidīgās maskās, gan tādās, kas attēloja senču garus vai dabas spēkus. Lai nākamā gadā piepildītos auglības burvība, galvenais noteikums bija tas, ka cilvēkam maskā jāpaliek nepazītam.

Čigāni jeb budēļi gāja no mājas uz māju, veldami līdz bluķi, nesdami svētību un pārraudzīdami, vai godā tiek turētas sentēvu tradīcijas. Masku gājiena ierašanās, darbošanās un aiziešana tiek apdziedāta speciālajās Ziemassvētku dziesmās, - tur masku izdarības ir apdziedātas visos sīkumos.

Apdziedāšana N2

Ejma bērni, čigānosi; čigānosi laba dzīve,
Čigāns ēda kviešu maizi, krējumāi mērcēdams.

Ejat, meitas, čigānos; čigānos laba peļņa!
Pāris kurpju, seši rubļi, pieci zelta gredzentiņ’.

Desa teki pa celiņu, līkumiņus mētādama,
Čigāniņi pakaļā, putraimiņus lasīdami.

Lūdzama, māmiņa, laid bērnus iekšā,
Ķekatu bērniem kājiņas sala.

Čigāniņi, totariņi, kur šo nakti gulēsim?
Cits priedēi, cits eglē, cits pie meitām kambarī.

Budēlimi, tēvainimi, dzīparota pātadziņa,
Meitu pīta, meitu šūta, mīļās Māras izrakstīt’.

Sasagrieza čigāniņi istabiņas vidiņā.
Sagriez, Dievs, rudzus, miežus lielajā tīrumā.