Pirmā svētku eglīte
Eksistē liecības, ka pirmā svētku eglīte pušķota Vācijā, Svarcvaldē 1419. gadā. Tur Svētā Gara slimnīcā ar āboliem, piparkūkām un riekstiem eglīti izrotājuši Freiburgas beķeru brālības biedri.
Viens no pazīstamākajiem nostāstiem, kuru joprojām pirms Ziemassvētkiem popularizē plaši saziņas līdzekļi, sevišķi Amerikā, arī vēsta par Rīgu. 1510. gadā ievērojamais baznīcas reformators Mārtiņš Luters, kurš tolaik esot dzīvojis Latvijā, gājis pa piesnigušu mežu netālu no Rīgas un vērojis, kā mēness un zvaigžņu gaismā mirdz egļu skujas. Viņš nolēmis šo skaistumu aiznest bērniem - nocirtis eglīti un mājās izrotājis to ar svecītēm, kuru liesmiņas atgādinājušas zvaigžņu spulgošanu. Tomēr, papētot Lutera biogrāfiju, kļūst skaidrs, ka šis stāsts nevar būt patiess, - 1510. gadā Mārtiņš Luters dzīvojis Vācijā, būdams iesvētīts augustīniešu mūka kārtā, - tātad arī ģimenes viņam vēl nebija.
Cits nostāsts par 1510. gadu ziņo, ka Ziemassvētku vakarā Doma laukumā eglīti ar papīra ziediem izrotājuši Rīgas amatnieki.
Lielbritānijā tradīcija rotāt eglīti ienāca tikai 19. gadsimtā. Pie Vindzoras pils pirmo Ziemassvētku egli lika novietot karalienes Viktorijas vīrs princis Alberts, kurš bija vācietis.
Latvijas pilsētās paraža uz Ziemassvētkiem rotāt eglīti ieviesās 19. gadsimtā, pārmantojot to no Latvijā mītošajiem vāciešiem, bet laukos - tikai 20. gadsimta 20. gados.
|
Latviešu
Русский
English
Lietuviškai
Eesti keel
Polski
Français
Deutsch