Vēstule no Ziemassvētku vecīša

Svētku brīnums

Ziemassvētku vecīša kažoks

Jautājumi un atbildes

Ziemassvētku un Jaungada apsveikumi

Ziemassvētku dziesmas un pasakas

Jaunais gads — izklaide

Gatavojamies Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam

Ziemassvētku un Jaungada tradīcijas

Ziemassvētku ticējumi

Jaungada tautasdziesmas

Ziemassvētku tautasdziesmas

Seno latviešu tradīcija - apdziedāšana

Truša/Kaķa gads

Advente

Ziemassvētku varoņi

Jaunais gads citās valstīs

Mani pasūtījumi

Pirkšanas noteikumi

Tuvojas visgaidītākie un vismīļākie svētki - Ziemassvētki un Jaunais Gads. Lai šie svētki būtu jautri un paliktu vēl ilgi atmiņā, ir nepieciešams sagatavoties tiem iepriekš. Īpašu svētku atmosfēru radīs Ziemassvētku un Jaungada tradīciju zināšana.

Šeit mēs piedāvājam Jums iepazīties ar Ziemassvētku un Jaungada tradīcijām.

Kad piedzima Kristus?

Par Jēzus īsto dzimšanas dienu mums nav pilnīgi drošu datu. Jaunās Derības evaņģēlijos tas nav atklāts. "Teikts vien tas, kas Kristus nāca pasaulē ķēniņa Hēroda laikā, taču par viņa valdīšanas gadiem dokumentālās liecības ir pretrunīgas.

Visprecīzākie aprēķini un pētījumi liecina, ka Jēzus varētu būt piedzimis 4., 6. vai pat 12. gadā priekš Kristus. Tas nozīmē, ka mūsu laika skaitīšanas sistēmā ir radusies kļūda, kas nav nekas neparasts. Pašreizējā laika skaitīšana ieviesta daudz vēlāk, un šī nebūt nav vienīgā kļūda.

Tāpat kā domas dalās par Kristus dzimšanas gadu, arī datums nav īsti zināms. Kā liecina Aleksandrijas Klementijs, trešajā gadsimtā Ēģiptē Kristus dzimšanas svētki svinēti 25. martā, nevis decembrī. Arī citur austrumu zemēs Kristus piedzimšana nav bijuši ziemas, bet gan pavasara svētki. Vadoties pēc evaņģēliju aprakstiem, Kristus nevarēja būt dzimis decembrī, jo šai laikā. senajā Jūdejā (tagadējā Izraēlā) ir lietus sezona, kad aitas nomitina kūtī un ganos nelaiž.

274. gadā Romas ķeizars Marks Aurēlijs 25. decembri izsludināja par valsts svētkiem, kas svinami par godu neuzvaramā saules dieva dzimšanai.

Šie ir pagāniski svētki, kas saistās ar ziemas saulgriežiem, kad diena atkal sāk stiepties garumā. Ap 336. gadu Romas kristieši 25. decembrī sāka svinēt Kristus dzimšanas dienu, lai mazinātu pagānisko saules dieva svētku iespaidu. Jēzus Bībelē tiek dēvēts par pasaules Gaismu un Taisnības Sauli, un jauno datumu tauta ātri pieņēma.

No Romas šī tradīcija pamazām izplatījās visā kristīgajā pasaulē – Ziemeļāfrikā, Itālijā. Spānijā, Gallijā. Austrumu zemēs par Jēzus dzimšanas dienu tika uzskatīts 6. janvāris, bet 5. gadsimtā šo dienu sāka veltīt trīs Austrumu gudro piemiņai. Mūsdienās to dēvējam par Zvaigznes dienu, arī par Triju ķēniņu jeb Trejkungu dienu.

Tā jau 17 gadsimtus kristieši visā pasaulē Kristus dzimšanas dienu svin gada vistumšākajā laikā, ticot, ka Jēzus ir Patiesais Gaišums.

Pareizticīgo baznīcā Ziemassvētki ir 7. janvāri. Šīs baznīcas liturģiskais gads rit pēc vecā stila jeb Juliāna kalendāra — tam ar jaunā stila jeb Gregora kalendāru ir divu nedēļu atšķirība. Tad, kad pēc Gregora kalendāra ir 7. janvāris, vecā stila kalendārā - tikai 25. decembris.

Mūsdienās Eiropā un citur ziemeļu puslodē nevaram iedomāties Kristus dzimšanas dienu bez sniega un saltā ziemas gaisa, toties Austrālijā svētkus svin pludmalē, bet, pārskatot svētku datumu vēsturi, kļūst skaidrs, ka būtiskais, ko Dievs mums vēlējies vēstīt, ir nevis tas, kad Jēzus piedzimis, bet gan - kāpēc tas noticis.


 

Vēl nodaļā:

Brīnumainā zvaigzne

Pirmā svētku eglīte

Kad piedzima Kristus?

Ziemassvētku pastkartes vēsture



Актуальная информация как выбрать мотокосу для дачи у нас на сайте.

winter.lv
komplekti