Ziemassvētkus sagaidot
Eglīte izrotāta, saimes istabā sasēduši puiši un meitas. Viņi strādā dažādus darbiņus: puiši vij virves, izgrebj koka karotes, meitas tin ka-molus un ada.
1. meita.
Sen gaidīju, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
1.puisis.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām,
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
2.puisis.
Šogad ar kamanām labi braukt –
kupenu kupenas sadzītas.
Nākamajam gadam jābūt ļoti auglīgam!
2. meita.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām,
Tekat, bērni, saņemat
Basajām kājiņām.
2.puisis.
Nāc, māsiņa, ciemoties
Ziemassvētku vakarā.
Bus pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis.
3.meita.
Ziemassvētkos zirņi jāēd pulka, tad būšot daudz naudas.
3.puisis.
Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā,
Klēti pūti rudzus, miežus,
Stallī bērus kumeliņus.
2. puisis.
Vai zinājāt, ka vējaini Ziemassvētki sola daudz augļu kokos?
4.meita.
Kādu dziesmu dziedāsim
Ziemassvētku vakarā?
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali apdeguši...
1. meita.
Varbūt padziedāsim visi kopā?
2.meita.
Padziedāsim gan! Arī darbiņš raitāk veiksies!
Visi dzied latviešu tautasdziesmu "Visi sīki žagariņi".
1. meita.
Gaiši nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti Ziemassvētki.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
let pār kalnu dziedādami.
Saimniece.
Simtiem cepu kukulišu,
Ziemassvētkus gaidīdama.
Simtiņš nāca danča bērnu
Ziemassvētku vakarā.
3.meita.
Maizei noteikti šajā vakarā jābūt uz galda, tad tās nekad netrūks.
Pie durvīm grabinās un dauzās.
Visi (cits caurcitu). Kas tas partroksni? Kas tur tā dauzās? Kas tur notiek?
3. puisis. Pavēršu spraudziņu. (Paskatās un sauc pārējos.)
Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi ārpusē!
Vienam nagi, otram ragi,
Trešam ļipa aizdurvē.
1. puisis.
Nākat, bērni, skatīties,
Kādi brauca budēlīši;
Purva dzērve, meža lācis,
Vai būs arī balta nāve?
Budēli ienāk pa durvīm.
Dzērve.
Ai, nama māmiņa,
Tais' durvis vaļā,
Ķekatas atbrauca
Ar vezumiņu.
Vilks.
Labvakar, saim(i)niece,
Vai gaidīji ķekatiņas?
Ja gaidīji ķekatiņas,
Atver durvis līdz galam!
Saimniece.
Gaidīju, gaidīju, nāciet nu iekšā!
Lācis.
lesim iekšā, budēlīši,
Raudzīs, kāda istabiņa.
Vai ir silta kurināta,
Vai ir tīra izslaucīta.
Budēļtēvs.
Labvakar, saim(i)niece,
Kā klājas sētiņā?
Rūgst tev labi maizes mulda,
Klausa tevi draugu saime?
Kaza.
Labvakar, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Vai būs gaļa izvārīta,
Vai būs alus izbrūvēts?
Čigāniete.
Saņemiet danča bērnus,
Neba mēs daudz bijām.
Bijām pieci, bijām seši,
Līdz trešam desmitam.
Dzērve.
Labvakar, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Budēlīši sanākuši
Tevim laimes novēlēt.
Vilks.
Saimniece cisku kasa, Negribēja galas dot; Vai tu kasi vai nekasi, Tāpat gaļa jāpadod!
Saimniece.
Man ķekatas atnākušas
Ziemassvētku vakarā,
Došu koču, došu zirņus,
Došu cūkas smecerīti.
Ēdiet veseli, tikai pirkstus vis nelaiziet - tad jaunā gadā tos bieži pārgriezīsiet.
Vilks.
Sanākat, ķekatiņas,
Te ir laba saimniece,
Netrūkst gaļas, netrūkst maizes,
Netrūkst laba dzīvošana.
Saimniece.
Nesmejiet, budēlīši,
Kāda mana barībiņa,
Buka gaļa, cūkas gaļa
Ar dūmiem apkvēpusi.
Čigāniete.
Māmiņa mīļā, laid istabā!
Nezagšu nazīša, ne īleniša,
Susekli zagšu, tā man vajaga: Čigānu bērniem pinkainas galvas.
Nācietnu, meitas, pazīlēšu! Kura grib kaķi svērt? Ja kaķis svērs puspodiņa, tad jau šoruden precinieki brauks! Varat mest adatu ūdenī - pret kuru asais gals nostāsies, to izprecinās. Jūs, puiši, varat malku nest. Ja pagales pa pāriem, tad gaidāmas kāzas. Tie, kuri gribat bagāti būt, apnesiet melnu kaķi ap baznīcu Ziemassvētku vakarā!
Lācis.
Laba, laba mājas māte, Laipni lūdza istabā.
Pacienāja, pamieloja Gardumiem ķekatiņas.
Kaza.
Balta kaza velējās
Avotiņa lejiņā,
Vai uz lietu, vai uz sniegu,
Vai uz sausu vasariņu.
Čigāniete.
Čigāniņa meita biju,
Melnu matu pinējiņa,
Čigāniņa meita biju,
Melnu kurpju valkātāja.
Kaza.
Balta kaza danci veda
Uz pelēka akmentiņa.
Ni žvadzēļa, ni skanēja,
Kaziņai dancojot.
Visi iet rotaļā "Danco, lāci!".
Nāve.
Klusat jauni, klusat veci,
Nāve nāca istabā,
Nāve nāca istabā,
Vaicā nama saimenieci.
Šķiņķi, šķiņķi, saimeniece,
Cūkas kājas kulītē,
ja nedosi cūkas šķiņķi,
Nemšu tavu dvēselīti!
Saimniece (pacienā nāvi).
Sasagrieza čigāniņi Istabiņas dibinā,
Sagriez, Dievs, rudzus, miežus Lielajā tīrumā.
1. puisis.
Budēlu tēvaini,
Tev garš deguns,
Visu gaļu sakāri
Deguna galā.
Budēļtēvs.
Ne galas labada
Ķekatas lēca,
Liniņu labada,
Balt' aveniņu.
Saimniece.
Budēlīti, tēvainīti,
Izkul manu vedekliņu!
Es tev došu cimdu pāri Par vedeklas kūlumiņu.
(Budelis ieper ar riksti 3. meitu.)
3. meita.
Žēlo, žēlo, budēliti,
Es tev' labi pamielošu,
Došu alu, došu šķiņķi,
Baltas maizes kukulīti.
Visi.
Nevairies, nevairies: ko Budēļtēvs ieper, to vasarā odi un mušas need.
(Budēltēvs ieper arī citus.)
2.meita.
Budēli, tēvaini,
Kur lauzi riksti?
Zaļajā birzē, Sudraba kalnā?
Budēļtēvs.
Čigānos laizdamies,
Vilku garu kažociņu.
Lai pīckāja, ko pīckāja,
Pīckā manu kažociņu.
Saimniece.
Budēlīti, tēvainīti,
Lec manā dārziņā.
Lai aug mani kāpostiņi
Kā budēļa cepurīte.
3.puisis.
Budēlīšu tēvainītis
Uz akmeņa bērnus pēra.
Uz akmeņa bērnus pēra,
Strautā slotu sutināja.
1. meita.
Ai, čigānu māmuliņa,
Tavus daiļus budēlīšus!
Linu krekli mugurā,
Desu kule padusē.
Čigāniete.
Eima, bērni, čigānos,
Čigānos laba dzīve,
Čigāns ēda tauku gaļu,
Krējumā mērcēdams.
Saimniece.
Ko, čigāni, vēl gaidāt,
Šai sētā iegājuši,
Visu alu izdzēruši,
Karašiņas apēduši.
2. puisis.
Nu projām, ķekatnieki,
Ar tiem tauku vēderiem.
Visu gaļu apēduši,
Kauli vien palikuši.
2. meita.
Eit' prom, ķekatnieki,
Negaidiet kruķējami,
Šajās mājās lieli kruķi,
Kruķēs jūsu muguriņas.
Visi kopīgi dzied "Projām, projām, visi diedelnieki!".
Vilks.
Nu ar dievu, namamāte,
Šī vakara saimeniece,
Rītu būs jauna diena,
Būs mums cita saimeniece
Lācis.
Paldies(u), māmiņa,
Par jūsu godiņu,
Gan deva ēsti,
Gan deva dzerti.
Nāve.
Ar dieviņi paliekat,
Tik veseli, tik bagāti,
Tik veseli, tik bagāti,
Cik pērngad palikāt!
Visi.
Ķekatnieki, ķekatnieki, Ķekatnieki iet, Nu veriet viņiem durvis ciet, Līdz citam gadam ciet.
I. meita.
Palaižami Ziemassvētkus,
Kas tos citur sagaidīs?
Dievs dos mieru, veselību,
Mēs i paši gaidīsim.
Saimniece aicina pie galda gan savu saimi, gan skatītājus (vecākus). Visi iet arī kopīgās rotaļās un zīlē savu laimi nākamajam gadam: zem podiņiem pa~ slēpti priekšmeti-atslēga (pārcelsies uz jaunu dzīvesvietu), santīms (būsi bagāts), maizes rika (būsi pārticis) utt.
Maruta Bikovska, Liezēres pamatskolas skolotāja
|