Rūķis svečulējējs
Scenārijs Ziemassvētku uzvedumam
Pēc M. Stārastes pasakām, Anda Podniece
Darbojas:
Divi teicēji
Sniegavīri: Garais, Dūšīgais, Mazais
Rūķis Svečulējējs
Siventiņš
Vista
Pīle
Gailis
Pelīte
Zaķi (2 vai 3)
Eglītes (3)
Suns
Kaķis
Zīlītes (3)
Lācis
Vāverīte
Rūķu zēni un meitenes (4)
(Pagalmā stāv trīs sniegavīri.)
1.teicējs. Reiz dzīvoja trīs labi draugi. Viens no viņiem bija garš, otrs - dūšīgs, trešais - maziņš. Viņiem bija burkānu deguni, melnas pogas pie baltajiem kamzoļiem. Viņi bija īsti sniegavīri.
2.teicējs. Kad pienāca Ziemas-svētki, tad visi trīs sabāza kopā savus burkānu degunus un nosprieda iet kaut kur ciemos. Viņi vēlējās redzēt, kā dedzina Ziemassvētku eglīti. Sniegavīri devās ceļā. Tā viņi nonāca līdz būdai, kurā dzīvoja Siventiņš.
Sniegavīri. PriecīgusZiemassvētkus!
Garais. Mēs atnācām ciemos!
Siventiņš. Es esmu ielūdzis daudz citu ciemiņu. Ja es ielaistu arī jūs savā istabā, tad te būtu tik biezs, ka vairs nebūtu kur apgriezties. Nē, es nevaru jūs pieņemt.
Suns. Te esam mēs ar Kaķi. Jums te nebūs vietas.
Kaķis. Aizejiet pie Vistas. Viņas namiņš ir tur - pie tiem vītoliem. 1. teicējs. Kad viņi nonāca pie Vistas namiņa, tad Dūšīgais sniegavīrs izgāza vēderu un ierunājās pirmais.
Dūšīgais. Tagad bungošu es. Varbūt man laimēsies.
(Pieklauvē.)
Sniegavīri. Priecīgus Ziemassvētkus!
Dūšīgais. Mēs atnācām ciemos!
Vista. Mans namiņš ir pilns ar ciemiņiem. Pie manis ir Gailis, Pile un Pelīte.
Pile. Sniegavīrus Vista nemaz nav lūgusi ciemos.
Gailis. Mēs jūs nevaram pieņemt.
Sāksiet vēl siltumā kust un pieslapināsiet viesistabu.
Pele. Es tik ļoti neciešu slapjumu.
Aizejiet pie zaķiem. Gan jau zaķi jūs pieņems.
1.teicējs. Visi trīs sniegavīri nokāra degunus un gāja uz zaķu mājeli.
2.teicējs. Kad viņi nonāca pie zaķu mājas durvīm, tad ierunājās Mazais sniegavīrs.
Mazais. Tagad bungošu es. Man noteikti laimēsies. (Klauvē.) Sniegavīri. Priecīgus Ziemassvētkus! Mazais. Mēs atnācām ciemos!
1.zaķis. Nezinu, kas jūs esat. Es nevaru jūs laist iekšā.
2.zaķis. Mums bail no svešiniekiem. 1. teicējs. Nu sniegavīriem vairs nebija drosmes klauvēt vēl pie kādām durvīm. Ja viņi Ziemassvētkos nevarēja būt kopā ar citiem, tad jau vairs nav vērts dzīvot.
2. teicējs. Viņi aizgāja pār tīrumiem meklēt Atkusni, lai tas viņus izkausētu.
(Sniegavīri dodas prom. Tiem pretī nāk Rūkis Svečulējējs, rokās viņam maisiņš ar svecēm.)
Rūķis Svečulējējs. Priecīgus Ziemassvētkus!
(Sniegavīri, galvas nokāruši, aiziet Rūkim Svečulējējam garām, nedzirdot, ko viņš saka.)
1.teicējs. Rūķi Svečulējēju visi ļoti cienīja, jo viņš bija tas, kas gādāja par gaismu tumšajās ziemas naktīs.
2.teicējs. Bet šie vīri pat neatbildēja Rūķa Svečulējēja svētku vēlējumam. Viņi gāja nokārtām galvām. (Rūķis Svečulējējs dodas pie Siventiņa.)
Rūķis Svečulējējs. Es ceļā sastapu trīs sniegavīrus. Viņi bija ļoti bēdīgi. Vai jūs nezināt, kas par nelaimi? jūtu, ka jūs esat vainīgi. Kas noticis?
Siventiņš. Es viņus nevarēju uzņemt savā mājā. Man ir tik šauras telpas.
Rūķis Svečulējējs. Cik nepieklājīgi!
Kaķis. Te būs tūta ar āboliem. Iedod tos sniegavīriem.
Suns. Lai viņi neskumst.
(Rūkis Svečulējējs ieliek tūtu maisiņā un dodas pie Vistas.)
Rūķis Svečulējējs. Priecīgus Ziemassvētkus! Ko tu esi nodarījusi sniegavīriem?
Vista. Nevarēju sniegavīrus pie sevis uzņemt, man bija ļoti bail, ka viņi siltumā nesāk kust un ka manā namā neizceļas plūdi.
Pele. Es ļoti baidos no slapjuma.
Gailis. Mēs sniegavīrus aizsūtījām tālāk pie zaķiem.
|